Vairumu zāļu tēju gatavo no kaltētām lapām un ziediem — to garša parasti ir viegla, dažkārt ar izteiktu zālainu niansi. Ugunspuķe šajā maisījumā ir fermentēta: lapas iziet kontrolētu oksidāciju, līdzīgu tai, kas notiek melnās tējas ražošanā. Rezultātā garša kļūst blīvāka, apaļāka un mazāk „zaļa” — tuvāka klasiskajai tējai nekā vairumam zāļu uzlējumu.
Tieši tāpēc ivan-čaju bieži izvēlas melnās vai zaļās tējas vietā: tas dod bagātīga dzēriena sajūtu, taču bez kofeīna. Tas ir svarīgi tiem, kuri ierobežo kofeīnu savu apsvērumu dēļ vai vienkārši vēlas vakarā iedzert kaut ko siltu un garšīgu, neriskējot izjaukt miegu.
Šajā maisījumā fermentētajai ugunspuķei pievienoti smiltsērkšķi un kliņģerīšu ziedi. Smiltsērkšķi piešķir saldskābu augļu noti, kas labi kontrastē ar ugunspuķes dziļumu. Kliņģerīte mīkstina kopējo buķeti un piešķir vieglu pikantumu. Rezultātā dzēriens ir daudzslāņains: zāļu pamats, ogu spilgtums un smalks ziedu fons — viss vienā tasītē, bez nepieciešamības jaukt vairākus maisījumus.
Ja agrāk esat mēģinājuši ivan-čaju no tikko kaltētas ugunspuķes un tas jums šķita pārāk viegls vai zālains, fermentētais variants, visticamāk, patiks vairāk.
