Linsēklas apvalks ir pietiekami blīvs, un veselā veidā sēklas bieži iziet cauri gremošanas traktam, pilnībā neatvērušās. Ja sēklas nedaudz sasmalcina — piemēram, kafijas dzirnaviņās vai blenderī —, apvalks kļūst pieejamāks gremošanai, un organisms parasti labāk uzsūc tajās esošās vielas: pārtikas šķiedrvielas, olbaltumvielas un veselīgos taukus.
Tomēr veselās sēklas arī izmanto: tās piešķir ēdienam tekstūru, labi izskatās cepumos un biezputrās, bet, mērcējot šķidrumā, uzbriest un izdala gļotainas šķiedras, kas ēdienam piešķir biezāku konsistenci.
Samalto linu labāk glabāt hermētiskā traukā ledusskapī un izlietot dažu dienu laikā pēc sasmalcināšanas, jo tauki sastāvā var oksidēties saskarē ar gaisu. Veselās sēklas glabājas ilgāk istabas temperatūrā sausā vietā.
Ja linus pievienojat karstai biezputrai vai cepumu mīklai, sasmalcināšana ir īpaši pamatota. Salātu vai jogurta apkaisīšanai var izmantot arī veselas sēklas — tas ir gaumes jautājums.
