Kāpēc ir tik svarīgi dzert daudz ūdens, lietojot šķiedrvielas, un kas notiek, ja to nedara?

Kviešu šķiedrvielu galvenā sastāvdaļa ir nešķīstamās šķiedrvielas (celuloze, hemiceluloze, lignīns). Tās cilvēka organizmā neuzsūcas un netiek fermentētas tonā zarnās, bet darbojas kā spaini: uzbriest ūdeni, palielinās tilpumā un veido mīksto, lēti pārvietojamu masu, kas stimulē zarnu sienu receptorus un paātrina peristaltiku.

Ja ūdens iejaukt nepietiek, šī uzbriestuši masa kļūst par cietu un sāpīgu — tā var radīt obstipāciju, vēdera piepūšanos, gāzu veidošanos un smaguma sajūtu apakšējā vēdera daļā. Tomēr pārāk liels ūdens apjoms vienlaicīgi (par 300–400 ml vienā reizē) var izraisīt nelabvēlīgu sajūtu un krampus. Tāpēc optimālais ir dzert mazos dažas (150–200 ml) ik 30–60 minūtes dienas laikā, un obligāti pie katras šķiedrvielu porcijas.

Praktiski: ja rītā ēdat biezputru ar 1 eļļīti šķiedrvielām, izdzert stiklu ūdens kopā ar ēdienu, nākamajā pusstundā vēl vienu stiklu, un tā tālāk dienas gaitā. Ja jums ir nēra ledus, vēdera vēzis vai citi zarnu patoloģijas, ūdens režīmu jākoordinē ar ārstu.