Ūdeņraža peroksīda šķīdums vietējai un ārējai lietošanai 3%, 100 ml

Ūdeņraža peroksīda 3% šķīdums ir viens no visvairāk pazīstamajiem un pārbaudītākajiem antiseptiķiem mājas aptieciņā. Tas ir caurspīdīgs šķidrums bez krāsas un ar viegli izteiktu metālisku smaržu, kas nonākot saskarē ar audiem vai mikroorganismiem, sadalās ūdenī un skābeklī. Tieši šī reakcija arī rada raksturīgo balto putošanos uz brūces virsmas.

Kā tas darbojas. Galvenā aktīvā viela — ūdeņraža peroksīds (H₂O₂) — nonākot saskarē ar audu fermentu katalāzi, strauji sadalās, atbrīvojot aktīvo skābekli. Šis process mehāniski izskalo no brūces netīrumus, asins recekļus, mirušo šūnu paliekas un strutas, vienlaikus traucējot baktēriju, vīrusu un sēnīšu šūnu darbību. Putu veidošanās palīdz arī apturēt nelielu kapilāru asiņošanu, jo veicina asins sarecēšanu virspusējās brūcēs.

Kad to parasti izvēlas. 3% šķīdums ir noderīgs vairākās situācijās:

• nelielu nobrāzumu, iegriezumu un virspusēju brūču sākotnējai attīrīšanai;
• strutainu brūču mehāniskai izskalošanai;
• nelielas kapilārās asiņošanas apturēšanai, tostarp asiņošanai no deguna;
• mutes dobuma un rīkles skalošanai pie stomatīta vai iekaisušām mandelēm — atšķaidītā veidā;
• instrumentu un virsmu dezinfekcijai mājas apstākļos.

Koncentrētāks 3% šķīdums tiek izmantots tieši uz ādas, savukārt skalošanai gļotādās to atšķaida ar ūdeni — parasti proporcijā 1:11, lai iegūtu maigāku 0,25% šķīdumu. Šķīdumu uzklāj ar vates vai marles tamponu; dziļākas brūces var apūdeņot ar vieglu strūklu.

Svarīgi zināt. Ūdeņraža peroksīds paredzēts tikai ārīgai lietošanai. To nedrīkst iepilināt slēgtos dobumos zem spiediena, lietot dziļām vai plašām brūcēm bez ārsta norādījuma un nav ieteicams atkārtoti apstrādāt vienu un to pašu brūci ilgstoši — tas var palēnināt dabīgo dzīšanu. Glabāt vēsā vietā, pasargātu no gaismas, jo gaisma un siltums paātrina šķīduma sadalīšanos un samazina iedarbību. Šaubu gadījumā konsultējieties ar farmaceitu vai ārstu.