Ēteriskās eļļas tieši ūdenī nešķīst: ja rozmarīna eļļu vienkārši iepilina piepildītā vannā, tā paliks uz virsmas koncentrētu pilienu veidā un, nonākot saskarē ar ādu, var izraisīt kairinājumu.
Lai no tā izvairītos, eļļu iepriekš sajauc ar emulgatoru — der jūras sāls, piens, saldais krējums, medus vai speciāla vannas bāze. Saskaņā ar etiķeti vienai vannai ņem 3–5 pilienus eļļas: tos rūpīgi samaisa ar izvēlēto bāzi un tikai pēc tam pievieno ūdenim. Šāds paņēmiens nodrošina vienmērīgu eļļas sadalījumu un samazina risku, ka koncentrēta eļļa nonāks tiešā saskarē ar ādu.
Ūdens temperatūra vannā nedrīkst būt pārāk augsta: karsts ūdens pastiprina ēteriskās eļļas iztvaikošanu un var padarīt aromātu pārmērīgi intensīvu, kā arī palielināt slodzi ādai. Komfortabla silta temperatūra ir optimālais variants.
Jutīgas ādas gadījumā vai iepazīstoties ar rozmarīna eļļu pirmo reizi labāk sākt ar minimālu daudzumu (1–2 pilieni) un novērtēt reakciju. Grūtniecības un psihisko traucējumu gadījumā rozmarīna eļļu nelieto — tās ir etiķetē norādītās kontrindikācijas.
