Rīcineļļa ir manāmi biezāka par lielāko daļu augu eļļu, un tieši tas kļūst par iemeslu to jaukt: tīrā veidā to var būt grūti izklāt vienmērīgi, īpaši uz smalkiem matiem vai lielā ādas laukumā.
Kad to pievieno vieglākām bāzes eļļām — mandeļu, aprikožu, vīnogu kauliņu, jojobas —, maisījums kļūst mazāk viskozs un vieglāk uzklājams. Turklāt rīcineļļa paliek sastāvā un dod savu ieguldījumu: tās sastāvā esošā ricinolskābe nodrošina piesātinātu sajūtu un palīdz maisījumam ilgāk noturēties uz virsmas, ātri neiztvaikojot.
Matiem populāri ir maisījumi ar argāna vai kokosriekstu eļļu: rīcineļļu pievieno mazākā proporcijā, lai iegūtu barojošu masku ar ērtāku konsistenci. Ķermeņa ādai to jauc ar mandeļu vai persiku eļļu, ja vēlas iegūt plūstošāku sastāvu masāžai vai uzklāšanai uz lielām zonām.
Svarīgi atcerēties, ka jaukšana nemaina rīcineļļas pamatīpašības — tā joprojām ir blīva maisījuma sastāvdaļa. Tāpēc arī maisījumā vērts sākt ar nelielu daudzumu un nepieciešamības gadījumā pielāgot proporciju savām vēlmēm.
