Kam piemēroti glicerīna supozitoriji un vai ir situācijas, kad tos labāk nelietot?

DR.MÜLLER glicerīna supozitorijus apsver kā vienu no variantiem epizodisku aizcietējumu gadījumā — piemēram, ceļojumā, pēc uztura maiņas vai īslaicīga mazkustīguma laikā. Supozitorija forma ir ērta tiem, kuri slikti panes iekšķīgi lietojamus caurejas līdzekļus: iedarbība notiek lokāli, taisnajā zarnā, bez sistēmiskas uzsūkšanās.

Tomēr ir situācijas, kad lietošana prasa piesardzību vai iepriekšēju konsultāciju ar ārstu:

• Grūtniecība un krūts barošana — pirms jebkuru supozitoriju lietošanas ieteicams konsultēties ar speciālistu.
• Hroniskas zarnu slimības (iekaisuma procesi, plaisas, hemoroīdi paasinājuma stadijā) — supozitorija mehāniskā ievadīšana un glicerīna kairinošā iedarbība var pastiprināt simptomus.
• Bieži vai hroniski aizcietējumi — supozitoriji nenovērš cēloni, tāpēc regulāru grūtību gadījumā nepieciešama ārsta konsultācija.
• Bērni — devu un lietošanas lietderību bērniem nosaka speciālists.

Individuālas nepanesības gadījumā pret sastāvdaļām supozitorijus nelieto, bet stipru sāpju vēderā, sliktas dūšas vai vemšanas, aizdomu par zarnu nosprostojumu, asiņošanas vai izteikta iekaisuma taisnās zarnas apvidū gadījumā pirms lietošanas jāvēršas pie ārsta. Ja pēc supozitorija ievadīšanas parādās stipras sāpes vēderā, slikta dūša, asiņaini izdalījumi vai izteikts kairinājums, lietošana jāpārtrauc un jāvēršas pie ārsta.