Eiropas ārstniecības augu praksē ēdeli vēsturiski izmantoja vairākos virzienos, kas saistīti ar konkrētām sastāvdaļām.
Elpceļi saaukstēšanās sezonā — saknes ēteriskās eļļas un sveķainās vielas tradicionāli tika novērtētas klepus gadījumā ar biezām, grūti atdalāmām krēpām. Tieši tāpēc ēdeli visbiežāk iekļauj sezonālos zāļu maisījumos mitrā un aukstā laikā.
Gremošana — rūgtvielas stimulē gremošanas sulu izdalīšanos, kas padara ēdeli par interesantu sastāvdaļu maisījumos, ja pēc ēšanas ir smaguma sajūta. Saknē esošais inulīns papildus kalpo kā barotne labvēlīgajai zarnu mikroflorai, kas ir aktuāli tiem, kas pievērš uzmanību uzturam kopumā.
Ārīga lietošana — tautas praksē sakni izmantoja arī ārīgi, taču šis veids prasa precīzi ievērot ieteikumus par pagatavošanu un koncentrāciju.
Tādējādi ēdeļa izvēli nereti nosaka sezona un konkrētais mērķis: daži pie tā vēršas saaukstēšanās periodā, citi — kā pie daļas no gremošanai paredzēta kursa. Apvienot abus virzienus vienlaikus vērts pārdomāti un, ja nepieciešams, pēc konsultācijas ar speciālistu.
