Batoniņā izmantoti divi saldinātāji: izomalts un steviozīds.
Izomalts ir ogļhidrāts, ko iegūst no saharozes. Konditorejas izstrādājumos to izmanto kā daļēju cukura aizstājēju: tas saglabā ierasto tekstūru un saldo garšu, taču uzsūcas lēnāk. Tieši tas lielā mērā nosaka, ka batoniņš sajūtās ir tuvs parastam saldumam, nevis sausai graudaugu uzkodai.
Steviozīds ir augu izcelsmes saldinātājs, ko iegūst no stēvijas lapām. Tas ir ievērojami saldāks par cukuru, tāpēc to lieto nelielos daudzumos, lai pastiprinātu saldumu, būtiski nepalielinot kaloriju daudzumu.
Šāda kombinācija var interesēt tos, kas cenšas samazināt parastā cukura patēriņu, taču nav gatavi pilnībā atteikties no saldās garšas. Tomēr svarīgi saprast: batoniņš joprojām ir deserts, nevis diētisks produkts medicīniskā nozīmē. Daži cilvēki novēro individuālu jutību pret cukura spirtiem (pie kuriem pieder izomalts) — jo īpaši, lietojot tos lielos daudzumos, iespējams gremošanas diskomforts. Viens 20 g batoniņš parasti ir pietiekams kā vienreizēja uzkoda.
