Ar ko cinka bisglicināts atšķiras no citām cinka formām?

Cinks ir pieejams dažādās ķīmiskās formās: oksīds, sulfāts, citrāts, glikonāts, pikolināts un helātformas, tostarp bisglicināts. Atšķirība starp tām galvenokārt ir tajā, kā minerālviela ir „iepakota” un kā organisms ar to mijiedarbojas.

Bisglicināta gadījumā cinka atoms ir saistīts ar divām aminoskābes glicīna molekulām. Šāda helātstruktūra padara savienojumu stabilu kuņģa-zarnu traktā: tas ne tik viegli reaģē ar citām pārtikas vai uztura bagātinātāju sastāvdaļām, kas var mazināt minerālvielas uzsūkšanos. Tieši tāpēc helātformas nereti uzskata par paredzamāku variantu regulārai lietošanai.

Vēl viens praktisks aspekts: bisglicinātu bieži panes vieglāk nekā, piemēram, cinka sulfātu, kas daļai cilvēku rada diskomfortu kuņģī — īpaši, ja to lieto tukšā dūšā. Tāpēc bisglicināts ir ērta izvēle tiem, kuriem ir jutīga gremošana vai kuri vienlaikus lieto vairākus uztura bagātinātājus.

Tomēr ir svarīgi saprast: forma ietekmē panesamību un uzsūkšanos, bet nepadara uztura bagātinātāju par zālēm. Cinka bisglicināts ir minerālvielas avots uztura papildināšanai, nevis līdzeklis kāda stāvokļa ārstēšanai. Ja jau lietojat kompleksus, kas satur cinku, vērts pārbaudīt kopējo minerālvielas daudzumu, lai nepārsniegtu ieteicamo devu.