Spirulīna ir pārsteidzoši veselīga vienšūnas vienšūnas zilaļģe. Bioloģiski aktīvo vielu daudzums un daudzveidība tās sastāvā ir patiesi unikāla: spirulīna satur aptuveni 2000 komponentu. Tas satur 60-75% olbaltumvielu ar gandrīz maksimālo asimilācijas līmeni, kā arī makroelementus (K, Na, Mg, Ca, P), mikroelementus (Se, Fe, Mn, Co, Cu, Zn, Mo, Ni) , vitamīni (E un B grupa), polinepiesātinātās taukskābes, antioksidanti, fermenti, nukleīnskābes un augu pigmenti (hlorofils, karotinoīdi un fikocianīns).
Spirulīna, starp citām sastāvdaļām, satur pigmentu fikocianīnu, kas veicina limfocītu (imūnsistēmas šūnu) veidošanos un tādējādi stiprina imūnsistēmu. Beta-karotīns, kas ir A vitamīna (retinola) prekursors, aizsargā šūnu struktūras no brīvo radikāļu iznīcināšanas, darbojoties kā antioksidants.
Spirulīnas lietošana var palīdzēt atjaunot aizkuņģa dziedzeri un normalizēt cukura līmeni asinīs.
Spirulīna satur vielas, kas veicina toksīnu un toksīnu izvadīšanu.
Spirulīna veicina sastāva normalizēšanos (palielina pienskābes baktēriju skaitu) un zarnu mikrofloras funkcionālo aktivitāti.
Īpaši ievērības cienīgs spirulīnā ir lielais dažādu aminoskābju saturs tajā, kas izdalās proteīna sadalīšanās laikā fragmentos. Piemēram, glutamīnskābe, kas ir iesaistīta olbaltumvielu, ogļhidrātu, tauku un vairāku citu ķermeņa vielu metabolismā, nodrošinot pareizu vielmaiņas procesu plūsmu, galvenokārt sirds un centrālās nervu sistēmas audos. Spirulīnas vērtību nosaka cita aminoskābe – arginīns, kas ir slāpekļa oksīda veidošanās priekštecis organismā – molekula, kas paplašina sirds asinsvadus un palīdz pazemināt asinsspiedienu. Runājot par spirulīnas ietekmi uz nervu sistēmu, zināma loma tajā ir tādu aminoskābju klātbūtnei kā glicīns un triptofāns. Tie uzlabo garastāvokli un miega kvalitāti, uzlabo garīgo sniegumu.